✕
Latvian
Latvian
Viegliem, nedzirdamiem soļiem tumsa nāk,
Iekāpj istabā un piespiežas pie sienas;
Domas lēnāk rit, un pulss sit gurdenāk,
Dvēs'le nomet masku, ko tai uzliek diena.
Sēžu viena istabā, un kluss ir viss;
Pēkšņi liekas, it kā vēl kāds būtu bijis:
Manas skumjas vakars līdzi atvedis,
Tumšā kaktiņā pie gultas nostādījis.
Viņas skatās, skatās un tad tuvāk nāk,
Blakus nosēžas, uz pleca uzliek roku,
Pieliecas un kaut ko ausīs čukstēt sāk,
Smagi vārdi, roka – un es sevī ploku.
Viņas skatās, skatās un tad tuvāk nāk,
Blakus nosēžas, uz pleca uzliek roku,
Pieliecas un kaut ko ausīs čukstēt sāk,
Smagi vārdi, roka – un es sevī ploku.
Nedzirdami elpo mežs, un smaržas plūst,
Tumšai zemei pāri zvaigžņu klusums vijas.
Tikai istabiņā elsas neapklust,
Raud tur divas sievas – es un manas skumjas.
Tikai istabiņā elsas neapklust,
Raud tur divas sievas – es un manas skumjas.
ⰍⰓⰀⰔⰑⰎⰑⰂComments
Vārdi: Elīna Zālīte
Mūzika: Zigmars Liepiņš
Aranžējums: ?
1987. gada “Mikrofona” aptauja.