✕
Латышский
Перевод
Epilogs
Valkāju apavus somā
un domāšanas ziedu,
paslēptu manā beretē,
lai to neaizskartu vējš,
lai varētu to atcerēties,
lai saprastu dzīvnieku,
ko visi nēsājam sevī un ko neviens nejūt.
Zini, ka tas viss bija sīkumi,
vārdi uz mēles gala,
nosēdušies kâ atmiņas
tagadnes kastē.
Mazā nepilnība,
kas kustina katru klikšķi,
ko rada pulkstenis,
kad jūti brīdi aizejam.
Varbūt jau ilgu laiku
mēs nesaprotam, ka vējš
nepūš mūsu ķermeņu labā,
bet vispirms uz ādu un kauliem.
Varbūt mums to vairs nevajag,
varbūt vairs to neredzam.
Esam eksakta zinātne,
darbības beigas,
troksnis, ko rada tālrunis,
kad tas nezvana,
un ja tu neatrodi vairs neko no sevis,
plīvojot atmiņās.
Jūtam ceļa sliedi,
kas jau sen ir zaudējis gaismas.
Tālums to rada no aizmirstā,
jautājumiem un tumšiem kaktiem,
un tu kāpj vēl augstāk,
lai nevarētu nekad teikt,
ka neesi mēģinājis saskatīt dūmus.
Zini, ka tas viss bija spoguļi,
kas ar sauli ir sākuši liesmot,
papīri, ko esam jau pazaudējuši,
papīri, ko neesam atraduši
paātrinātos brīžos,
kas kustina katru klikšķi,
ko rada pulkstenis,
kad jūti brīdi aizejam.
Varbūt jau ilgu laiku
mēs nesaprotam, ka vējš
nepūš mūsu ķermeņu labā,
bet vispirms uz ādu un kauliem.
Varbūt mums to vairs nevajag,
varbūt vairs to neredzam.
Esam eksakta zinātne,
darbības beigas,
troksnis, ko rada tālrunis,
kad tas nezvana,
bet tur tu dzirdi citu balsi,
plīvojot atmiņās.
vilkacis✕
Комментарии
Россия ведет позорную войну с Украиной. Поддержи Украину!
О переводчике
